Tupperware

Vai tu zini savus mērķus?

        Veiksmīgs cilvēks vienmēr apzinās savus mērķus -gan būtiskās un nozīmīgās lietās, gan sīkos ikdienas darbos. Savu vēlmju apzināšanās ir ļoti būtiska - daudzi cilvēki peld pa dzīvi, dzīvo tā, kā straume viņus nes. Ja dzīves upe pagriežas savādāk, nekā cilvēks domājis, viņš vairs nav noteicēja pār savu dzīvi, turpretī tas, kurš zina, ko grib, pratīs pārvarēt šķēršļus, dažādas krāces un atvarus, lai tomēr nokļūtu tur, kur plānots. Daudzkārt ir dzirdēta frāze - "Lūdziet, un jums taps dots", tas piepildās, bet tikai tad, ja cilvēks zina, ko viņš grib lūgt.
        
         Ja mēs precīzi zinām, ko gribam sasniegt, tad mums palīdz arī zemapziņa. NLP piedāvā vairākus padomus, kā formulēt savu mērķi, lai tas veiksmīgi īstenotos. Lūk, daži no tiem:

• Mērķim ir jābūt formulētam pozitīvā formā.
• Mērķim ir jābūt atkarīgam no tevis paša - "Es gribu, lai es…"; "Kā es varu mainīt savu uzvedību?"; "Kas man jādara, lai sasniegtu savu mērķi?"
• Svarīgi ir mērķi ko es redzēšu, dzirdēšu , jutīšu, kad mērķis piepildīsies.
• Mērķis atrodas vajadzīgajā kontekstā - svarīgi ir noteikt situācijas, kurās vēlaties šo mērķi īstenot, jo tas, kas vienā situācijā ir vēlams, citā var būt nevēlams.
• Mērķis ir "draudzīgs "- pirms mēs izdarām kādas pārmaiņas, ir jāraugās, kā šīs pārmaiņas ietekmēs dzīvi kopumā.
• Mērķis ir izvēlēts reālā mērogā - ja mērķis ir pārāk globāls, vēlams to sadalīt mazākos komponentos.
• Mērķis ir atbilstošs pieejamajiem resursiem - NLP par resursiem ir pieņemts uzskatīt ne tikai finanses un materiālās vērtības, bet arī zināšanas, prasmes, iemaņas, kā arī pozitīvus emocionālus stāvokļus utt.
• Kādi ir iespējamie šķēršļi mērķa sasniegšanā - kas traucē mērķi realizēt tūlīt; kādēļ es neesmu šo mērķi sasniedzis agrāk; kādi ir citi iespējamie mērķa realizēšanas ceļi?
• Kādi būs pirmie soļi šī mērķa realizēšanā - ko es darīšu vispirms, lai šo mērķi realizētu; konkrēti kur un kad es speršu pirmos soļus šī mērķa īstenošanai?*

Kā iemācīties apzināties, kāds es vēlos būt? 

        Sapņojiet, fantazējiet, ļaujieties vispārdošākajām idejām!
Jau minēju, ka NLP ir zinātne par veiksmīgu cilvēku modeļiem. Labs piemērs NLP praktiķa kursā paštēla un mērķu veidošanai ir "Volta Disneja daiļrades stratēģija".
        Mēs visi zinām brīnišķīgās Volta Disneja multiplikācijas filmas, kuras jau gadu desmitiem ilgi priecē skatītājus visā pasaulē. Mūsdienās Volts Disnejs varētu būt veiksmīgs biznesa konsultants. Viņš bija izcils sapņotājs. Bet sapnis ir pirmais solis ceļā uz mērķi. Katrs no mums kādreiz ir sapņojis, fantazējis, plānojis. Kā šos sapņus pārvērst īstenībā? Kā panākt, lai kritiķis mūsos neiznīcina sapni jau pašā iedīglī?
       Kādi tad bija V. Disneja ģeniālās darbības pamatprincipi? Vispirms viņš radīja sapni par ideālu filmu. Viņš atļāva sev sapņot, atļāva sapnī ielikt vispārdrošākās idejas. Disnejs iejutās katrā no filmas tēliem, skatījās uz pasauli un notikumiem filmā ar tauriņa, stirnēna un citu personāžu acīm un sajūtām. Saviem multiplikatoriem Disnejs lika zīmēt filmas tēlus, balstoties uz šīm sajūtām. Atļauts bija viss, izņemot šaubas un kritiku.
       Pēc tam Disnejs skatījās uz saviem sapņiem ar reālista acīm. Novērēja finansu resursus, laika limitu, tehniskās iespējas.
       Un, tikai pēc tam, kad reālā situācija bija izvērtēta un sabalansēta ar sapni, Disnejs atļāva uz iecerēm paskatīties ar kritiķa acīm. Viņš uzdeva jautājumus no skatītāja viedokļa: "Vai tas ir interesanti? Vai filma bija aizraujoša? Kas man filmā nepatika, kas bija garlaicīgs?" savā radošajā darbībā Disnejs izmantoja 3 dažādas pozīcijas: Sapņotājs, Reālists, Kritiķis. Disneja darbinieki zināja par šīm lomām, bet nekad precīzi nezināja, kurā no pozīcijām filmas apspriešanas laikā iejuties Disnejs. Visticamāk, ka Disnejs parasti izvēlējās to pozīciju, kura filmas tapšanas procesā dotajā situācijā bija visvājākā.
       Parasti cilvēkam šīs trīs lomas: Sapņotājs, Reālists un Kritiķis ir sajauktas. Tehnikas "Volta Disneja daiļrades stratēģija" būtība ir nodalīt šīs lomas un pilnībā izmantot katru no tām.
       Sapņotājs brīnišķīgi izmanto vizuālos tēlus .Tas ļauj vienlaicīgi iztēloties situāciju kopumā. Sapņotājam raksturīgi ir tas, ka viņš viegli var iztēloties jaunas oriģinālas situācijas nākotnē.
       Reālists balstās uz sajūtām .Tas palīdz viņam sajust mērķa reālu īstenošanu un iztēloties reālus tā īstenošanas ceļus. Reālists ir "šodienas" cilvēks, kas augstu vērtē mērķa sasniegšanas procesu un lieliski izjūt patieso situāciju.
       Kritiķis ir loģiski domājošs. Viņš uzdod visdažādākos jautājumus, par grūtībām un iespējamiem šķēršļiem. Kritiķis izmanto iekšējo dialogu pagātnes pieredzi un analizē iepriekšējās kļūdas.*

Kur ņemt enerģiju rudens drēgnumā

Ko darīt, ja rudenī vairāk par visu gribas saritināties kamoliņā, apsegties ar pērnajām lapām un pamosties tikai pavasarī? Piedāvājam vairākus pavisam drošus veidus, kā lapās tomēr neieritināties!

Enerģijas un dzīvesprieka izsīkums rudenī, protams, nav bez pamata – mūsu klimatiskajā joslā spēku un enerģiju dod saule. Tomēr vieni spēj rudenī būt dzīvelīgi un priecīgi, kamēr citi jau vasaras sākumā zina, ka būs rudens, un gatavojas līst zem lapām. «Šī attieksme ir mūsu galvās, un tā viennozīmīgi ir katra paša izvēle,» skaidro Personības pilnveidošanas centra direktore Indra Melbārde.
Varu izvēlēties dzīvot ar domu, ka pusgadu ir tumsas periods, kad no manis nekā nav, jo ir grūti un pelēki. Vasarā es atkal atkopšos, lai varētu ciest tālāk. Taču varu izvēlēties pavisam citu pozīciju, apzinoties, ka tomēr esmu cilvēks, kas var noteikt savas dzīves kvalitāti arī rudenī.» Neviens neapšauba, ka rudenī no dabas enerģijas mūsos paliek arvien mazāk. Bet vai tāpēc jāpadodas? Piemēram, aizvadītajā nedēļā bija pēdējā mēness fāze – dilstošs mēness, kad dabā, arī cilvēkos, enerģētika samazinās. Turklāt, iepriekš tika veikta pāreja uz ziemas laiku, kas mainīja mūsu ritmu, un tas ir vēl papildus stress mūsu organismam. Tāpēc pieņēmu un akceptēju, ka cilvēki ir mazliet vairāk aizvērti un pasīvi. Bet šonedēļ jau ir augošs mēness, kad enerģija pieaug. Šie dabas ritmi vienkārši jāievēro un jāakceptē. Tāpat kā ir diena un nakts, ir rudens un pavasaris. Pašlaik vienkārši ir tāds laiks, kad apzināti pie tā jāpiestrādā, lai šo enerģiju sevī kultivētu.
Pats pirmais, kas noteikti būtu jādara – jācenšas sevī un ap sevi radīt pozitīvus impulsus. Kāpēc? Pirmkārt, pasauli, kas ir ap mums, varam veidot paši. Otrkārt, jo patīkamāka un pozitīvāka ir šī pasaule, jo vairāk gaišu cilvēku pie mums tiecas. Treškārt, šie cilvēki ir tikpat pozitīvi orientēti kā mēs, kas garantē, ka notiek pozitīvās enerģijas apmaiņa (atceries – pozitīvais vienmēr pievelk pozitīvo un vairo to). Bet, lai radītu šo enerģiju, jāsāk ar sevi.

1. ieteikums
Lai arī rudenī saglabātu dzīvesprieku, īpaši ir jādomā, lai ap sevi radītu pozitīvu lauku. To var panākt, gluži egoistiski kultivējot dažādas baudas. Es ieteiktu apsēsties un uzrakstīt visu, kas dzīvē sagādā baudu. Smaržīgs ananass, laba filma, vanna… No sākuma trīs baudas, kas ir vismīļākās, tad piecas, desmit un varbūt pat visas 50 un 100. Sākumā tas šķiet neiedomājami daudz, bet vajag vienu vakaru tikai sākt un ziedot tam laiku, un šīs baudas apzināti šajā pelēcīgajā laikā kultivēt un sevī šos pozitīvos impulsus uzturēt. Jāatceras, ka te jāizslēdz prestižas, „pareizas” un vispār atzītas lietas. Tikai dziļi ieklausoties sevī un godīgi atzīstot, kas man sagādā baudu un patiesu prieku. Varbūt mana bauda ir miegs un ilgstošāka pagulēšana, varbūt vajag vairāk vienatnes… Katram savs.

Starp citu…
Tu saki, ka izklausās mazliet egoistiski? Vai tad mīlēt sevi ir egoistiski? Atzīstam mēs to vai neatzīstam, katram cilvēkam sev pats tuvākais ir viņš pats. Katra pienākums un atbildība pret sevi – uzturēt sevi pie labas veselības, labām domām un rūpēties par savu enerģiju. Doma par egoismu drīzāk ir aizsegs tam, lai to nedarītu. Nu kā es tā – man ir ģimene, bērnam jāmācās, bet es sēdēšu putu vannā un lasīšu grāmatu. Tieši tā – ir jāiet vannā un jāliek arī citiem apzināties, ka arī man kaut kas pienākas. Vārds – egoisms – ir jānoņem no dienas kārtības. Tās ir rūpes par sevi, sevis mīlēšana. Un tāda – sevis mīloša sieviete ar savu starojumu bagātina gan tuviniekus, gan citus apkārtējos.Tāpēc pilnīgi piekrītu tiem, kas saka – vissvarīgākais ir iemācīties mīlēt sevi. Tas ir grūti, un patiesībā tikai retajiem tas izdodas.

2. ieteikums
Apzināti nododies saviem hobijiem un vaļaspriekiem, jo patīkama nodarbe ir ilgstošāks process un tāpēc nodrošina lielāku baudījumu nekā mazās baudas, un pozitīvais lādiņš ir daudz spēcīgāks. Zinu cilvēkus, kas saka – kādas nodarbes? Nu nav man nekā tāda... Tādā gadījumā vajag pašam sev pajautāt – par ko no visas sirds sapņoju jaunībā, bērnībā, un meklēt ceļus, kā pie tā atgriezties. Man šķiet, mūsu īstās vērtības ir tieši jaunības sapņos, kad ticējām, ka sasniegsim un piepildīsim visus savus sapņus, un vēlāk atļāvām savam prātam šos spārnus apcirpt. Atkal iesaku kādā pelēcīgā vakarā radīt ap sevi mājīgu atmosfēru – iedegt sveces, sagatavot vismīļāko tēju un, baudot pacilājošu mūziku, uzrakstīt – ja viss būtu iespējams, kādas nodarbes un aizrautības man sagādātu prieku.
Tāpēc atceries – dari to, kas patīk, to, kas rada pacilājumu. Ja negribas iet uz sporta zāli, iespējams, aerobika vai trenažieri nav radīti man. Varbūt man patīk peldbaseins. Varbūt patīk staigāt. Varbūt joga ir mans aicinājums. Meklē to, kas patīk! Varbūt tā ir pirts, varbūt masāža...

Starp citu...
Ja kāds saka – man nav laika hobijiem un vaļaspriekiem, jo ir pārāk daudz darba, ģimene un vēl citi pienākumi, tad tie parasti ir aizbildinājumi, par kuriem Indra Melbārde saka – tos ir vērts izvērtēt un apzināti palielināt laiku atpūtai. Tā atkal ir katra atbildība – zināt, kas man patīk? Un plānot laiku sev patīkamām nodarbēm. Patiesībā darbaholisms ir daudz lielāks egoisms nekā sevis mīlēšana.

3. ieteikums
Dzīvo saskaņā ar savu pamatuzdevumu un savas dzīves jēgas apzināšanos. Tie nav tukši vārdi – kad cilvēks pēc būtības apzinās savu dzīves misiju, tad dzīve top viegla, ir piepildīta un aizraujoša un vienmēr vērsta uz to, lai darot sev tīkamas lietas pasaule būtu labāka.

Vērtīgais 72 stundu likums
Ja, šķirstot žurnālu, ieraugi kādu skaistu lietu, ko gribētu sev, vai rodi kādu impulsu, ideju jaunai nodarbei, tad tavā rīcībā ir 72 stundas, lai sāktu to īstenot. Šajā laikā zemapziņa ir mums lielisks palīgs, lai visas jaunās idejas īstenotu dzīvē. Sevišķi, ja tās saistītas ar patīkamu iekšēju sajūtu – es to patiesi vēlos, man to vajag. Ja 72 stundu laikā sākam rīkoties, tālāk viss notiek viegli un sagādā daudz pozitīvu emociju. Ja šo triju dienu laikā neko neizdarām, pat neuzsākam, sakrājas nepadarīta darba sajūta, kas noslogo mūsu apziņu, un sākas iekšējie pārmetumi – es jau atkal neko, ko tad es, tā tas ir vienmēr… Tāpēc, ja kaut kas ir gribēts, dariet! Ja nedariet – labāk izmetiet to no galvas! Atbrīvojiet vietu jaunām idejām.

Galvenais – rīkoties!
Rudenī, kad diena ir tik īsa, laiks – tik drēgns, dažkārt nav nemaz tik viegli sākt ko darīt. Ir pat tāds kā slinkumiņš. «Vajag pēc iespējas samazināt šo pārdomu laiku no «es gribētu» un «vajadzētu darīt» līdz darīšanai, vienkārši ej un dari!» mudina Indra Melbārde. «Galu galā, ja tu gribi, redzi un zini, ka tu to vari, tad to izdarīt ir tikai tavas atbildības daļa. Tas ir visvieglākais un reizē visgrūtākais. Vai arī atsakies no tā, ko gribi. Kad mums prātā ir neizdarītas un nepadarītas lietas, jo labās idejas nav pārgājušas darbībā, sākas pašpārmetumi (piemēram, ja nevari saņemties sākt vingrot, beigās jau pati sev sāc pārmest – re, kāda es slinka, tauciņi krājas, es neko nedaru), un tā atkal ir negatīva enerģija, kas sasaista un tērē būtiskus mūsu dzīves spēkus.
Slinkumiņu visvieglāk pārvarēt, atsaucot atmiņā, cik burvīga un debešķīga bija sajūta, kad sevi tomēr pārvarēju (nu ir taču noteikti bijušas tādas reizes)! Atceries, kur tas bija, ar ko kopā tas bija; varbūt esmu kādam par to stāstīju; varbūt tie bija mani iekšējie pašslavinošie dialogi. Arī, ja ilgstoši nevar pieķerties mājas kopšanas darbiem, atceries, cik tas bija patīkami, kad māja bija saposta un tīra.

Vēl citas noderīgas nodarbes
* Parūpējies par košām krāsām un radi ap sevi košumu! Ja paraugās ielās, pārāk daudz ir pelēkā un melnā. Kāds var iebilst – tās ir modes krāsas, bet modē šoruden ir arī violetais un sarkani akcenti.

* Iededz sveces un baudi mūziku. Bet ne saldsērīgi melanholisku, ko klausās zem lapām palīdušie cilvēki :). Apzināti klausies enerģētisku, pacilājošu un iedvesmojošu mūziku, un, ja vien iespējams, dienu iesāc ar ļoti skaļu mūziku (piemēram, braucot uz darbu automašīnā).

* Rīko ballītes un tajās iztrakojies, izdejojies un izkusties.

* Raugi, lai tev mājās būtu silti. Ja nepieciešams, nodrošinies ar papildus siltuma avotu vai velc kājās raibas vilnas zeķes košās krāsās.

* Starp citu pie tādām lietām, kas rudenī būtu īpaši jāievēro, pieder sakārtota darbavieta (galds) dienas beigās. Lai nākamā diena varētu iesākties kā tīra lapa.

* Tīrot māju, īpaši rudenī vēlams dzīvoklī, mājās un pat darba vietā iztīrīt visus kaktus (vairāk pat pie griestiem), lai izkustinātu tajos enerģiju. To var darīt, plaukšķinot plaukstas vai skandinot metāla zvaniņu. Mēs to nejūtam, bet tās ir vietas, kur koncentrējas negatīva enerģija. Ja guļam tādā enerģētiski mazjaudīgā telpā, mēs neuzņemam enerģiju vai pat zaudējam to. Tāpat vajag parūpēties, lai nav telpas, kurās nenotiek nekādas darbības. Tur, kur staigājam, enerģija tāpat tiek sakustināta un aktivizēta.

* Centies izvairīties no negatīviem cilvēkiem, jo mūsu ziņā tomēr ir izvēlēties, ar kuriem tiekamies un ar kuriem – nē. Tas nenozīmē, ka tūlīt jāpārtrauc attiecības ar negatīvi domājošiem. Zinot Latvijas kopīgo negatīvo lādējumu, varam palikt lepnā vientulībā. Vienkārši jācenšas apzināti meklēt un uzturēt kontaktus tieši ar enerģiskiem un gaišiem cilvēkiem. Vai pareizāk sakot – radi ap sevi tādu pasauli, kurā citi gribētu būt kopā ar mani.

* Lai rudenī un ziemā būtu vieglāk dzīvot, vajadzīga enerģija. Tā ir ne tikai attiecību enerģija un enerģija, ko rada pozitīvā domāšana. Enerģijas avots ir arī mūsu uzturs. Tāpēc ēd tikai to labāko! Izbaudi, kā tas ir – nobaudīt diedzētas sēklas vai kressalātus, ko Rimi lielveikalā var nopirkt podiņos. Šī enerģija ir daudz vērtīgāka par to, ko sniedz kafija. Tāpēc jācenšas pieskatīt, lai tas, ko ēdam, ir kvalitatīvs. Nereti cilvēks pat par savu automašīnu piedomā vairāk, kā par sevi, jo viņš nekad tajā nelies sliktas kvalitātes degvielu. Bet, protams, tā atkal ir mūsu izvēle un atbildība.

Vai tiešām rudenī nav vietas skumjām?
Vai pat ne uz mirklīti nedrīkst palīst zem pērnajām lapām un paskumt? «Iespējams, skumjas saistītas ar fizisku izsīkumu. Tad tiešām vajag ļaut šīm emocijām atnākt (tas ir tāpat kā atļauties sev nebūt perfektai, atļauties vienkārši būt, palutināt savu ķermeni ar atpūtu), palīst zem siltas segas un apzināties – tagad guļu un atjaunojos. Darīt to tieši ar šādu iekšējo uzstādījumu – labi, šodien lai ir tā, rīt no rīta man būs labi. Noteikti jāraugās, lai tas nenotiek dienām un nedēļām ilgi. Negatīvisms un ļaušanās skumjām ir kā radiācija. Ja tur esam, postošās sekas nejūtam. Ja uzturamies tur pārāk ilgi, sekas ir postošas. Kritiskais laiks ir 3 nedēļas jeb 21 diena, tad var iestāties depresija.

Nobeiguma vietā
Protams, ziema beigsies, būs atkal pavasaris un vasara, bet vajag iemācīties arī ziemu uzskatīt par balvu. Pieņemt domu, ka rudens un ziema – tas arī ir normāli, vienīgi vairāk jāparūpējas pie sevis kopšanas arī garīgi un enerģētiski. Ja ir uzskats – rudens ir grūts, tad mēs tādas brilles arī uzliekam. Taču es saku – arī rudenī varam būt dzīvespriecīgi un enerģiski un labi justies. Dzīvot ar šādu pārliecību, uzņemties par to atbildību, un iet un darīt! Un padomāt – jā, kādreiz man bija šī kļūda uzskatīt, ka rudenī dzīve ir pavisam draņķīga. Taču tagad uzskatu, ka arī rudenī es varu justies labi! – aicina Indra Melbārde