Tupperware

Dilles

Dilles ir ar aromātiskām vielām un ar C vitamīnu bagāts garšaugs. Dillēs ir daudz dažādu minerālsāļu, P vitamīns kā arī karotīns. Dillēm ir patīkams, svaigs aromāts un garša. Dilles var izmantot gandrīz visu gadu - svaigā, saldētā vai kaltētā veidā.
Dilles pievieno dažādiem salātiem, mērcēm, gaļai, zivij, kartupeļiem, saknēm un sēnēm, kā arī liek klāt jau gataviem ēdieniem, lai nezustu svaigu diļļu aromāts un garša.

Baziliks

Kā garšvielas izmanto bazilika lapas - svaigas vai kaltētas un saberztas pulverī. Baziliku pievieno dažādiem salātiem, majonēzei, gaļas un zivju ēdieniem, olu kultenim, tomātu un cepeša mērcēm, siera omletei, zaļumu sviestam, marinādēm. Baziliks īpaši  labi garšo kopā ar tomātiem, ja esi mozzarella siera cienītāja, tad sagriez šķēlēs mocarellu, pa virsu liec svaigu tomātu un pārkaisi ar baziliku – vienkārši, ātri un garšīgi.
Svaigu baziliku jāpievieno ēdienam gatavošanas beigās vai īsi pirms pasniegšanas, lai nezustu tā garša un aromāts.

Pētersīļi

Pētersīļi ir tas ir garšaugs, kas labi garšo kopā ar ļoti dažādiem ēdieniem. Pētersīļiem piemīt visai specifiska garša, tādēļ tas ir gaumes jautājums vai šis garšaugs ies pie sirds, vai nē. Pētersīļus bieži pievieno mērcēm, buljoniem, zupām, salātiem, sautējumiem.

Koriandrs

Koriandram, dēvētam arī par kinzu (koriandrs ir pulverī saberzts garšaugs, bet kinza ir zaļš garšaugs), piemīt maigi saldena garša un tas smaržo pēc apelsīniem. Koriandrs piešķir patīkamu garšu maltās gaļas ēdieniem, zupām un marinādēm. Kinzu var lietot salātos, kā arī dažādos dārzeņu ēdienos, zivs ēdienos u.c.
Koriandrs lieliski garšo kopā ar ķimenēm, čili, baziliku un ķiplokiem.

Timiāns

Timiāns ir īpaši iecienīts Vidusjūras reģiona garšaugs. Lieto zupām, veģetārajiem, zivju, gaļas, vistas gaļas, tomātu, sēņu un olu ēdieniem, kā arī makaroniem, salātu un sarkanvīna mērcēm un marinādēm. Timiāns lieliski garšo kopā ar rozmarīnu, lauru lapām, muskatriekstu un salviju. Arī timiāns, tāpat kā rozmarīns, lietojams nelielās devās.

 Lauru lapas

Tās iegūst no laura, kas ir mūžzaļš koks. Lauri aug subtropu joslā. Lauru lapu vainags jau no seniem laikiem simbolizē uzvaru, slavu un bagātību. Lauru lapas ir ādainas, sīkstas, ar specifisku smaržu un garšu. Tajās atrodas ēteriskā eļļa, miecvielas un rūgt vielas.
Agrāk lauru lapas lietoja pret nieru sāpēm, drudzi, reimatismu. Ar lauru ogām ārstēja klepu un dažādas ādas slimības.
Lauru lapas veicina gremošanas sulu izdalīšanos un uzlabo ēstgribu.
Šī garšviela mūsu virtuvē plaši ir lietota arī gados, kad daudzas citas garšvielas nebija pazīstamas. Tagad lauru lapas tiek izmantotas nedaudz mazāk, lai gan to izmantošanas spektrs var būt ļoti plašs – no marinādēm līdz dažādiem zivju un gaļas ēdieniem.
Lauru lapas piešķir labu garšu visiem sālījumiem.

Rozmarīns

Pēc izskata mazliet līdzīgs viršiem, ar īpatnēju, atsvaidzinošu aromātu, nopērkams lielveikalos un tirgū gan svaigs, gan kaltēts. Veģetārajā virtuvē tas piešķirs alternatīvu noti dārzeņu, it īpaši - kartupeļu ēdieniem. Rozmarīnu lietojot, jāatceras, ka to nav patīkami uzkost gatavā ēdienā. Tāpēc, ja izmantosiet svaigu, lieciet klāt nesasmalcinātu zariņu, kuru pēc tam tādu pašu veselu izņemiet ārā. Kaltētu rozmarīnu samaliet pulverī un sekundi (burtiski sekundi!) apcepiet karstā eļļā.

Kurkuma

Tas ir tropu augs, kas ietilpst ingveru dzimtā. Kurkumu izmanto par ārstniecības augu un garšvielu un no tās sakneņiem iegūst dzelteno un zaļo krāsvielu. Indijā kurkuma jau ilgi pazīstama kā krāsviela ne tikai pārtikas rūpniecībā, bet arī tekstilrūpniecībā.
Kurkuma satur ēterisko eļļu un ūdenī nešķīstošu krāsvielu – kurkumīnu, kas labi šķīst taukos un spirtā.
Kurkuma piešķir ēdienam dzeltenu krāsu, kas veicina ēstgribu. Tā uzlabo žultspūšļa iztukšošanos un gremošanas sulu veidošanos. Tautas medicīnā kurkumu lieto aknu, žults ceļu un nieru slimību gadījumā.
Pārtikas rūpniecībā kurkumu izmanto sviesta, margarīna, siera un liķieru krāsošanai.
Nelielā daudzumā kurkuma ēdienam piešķir ļoti maigu garšu, bet lielākā daudzumā tā ir asa, dedzinoša. Kurkuma ir viena no nedaudzajām garšvielām, kuru izmanto gan par garšvielu, gan par krāsvielu. Tā kā kurkuma ir daudz lētāka par safrānu, tā tiek ļoti plaši izmantota ļoti dažādos garšvielu maisījumos. To pievieno olu ēdieniem, mērcēm, jūras delikatesēm, vistas buljonam u.c.

Kanēlis

Kanēlis ir garšviela, ko iegūst no kanēļkoka zaru mizas. Pazīstamākās ir divas kanēļkoku sugas – Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks un Ceilonas kanēļkoks. Senos laikos kanēlis bija viena no iecienītākām un dārgākām garšvielām. Kanēlis nosaukumu ieguvis no mizu caurulīšveida izskata. Šādu cauruļveida izskatu mizas iegūst žāvēšanas procesā.
Kanēlis satur 1–5% ēterisko eļļu, kā arī mannītu, kalcija oksalātu u.c.
Vissmalkākais aromāts ir Ceilonas kanēlim. Pārdošanā ir arī tā sauktais koksnes kanēlis, ko iegūst no mazvērtīgiem, kanēļkoka zariem. Mākslīgo kanēli iegūst, mandeļu vai riekstu čaulu pulveri piesātinot ar sintētiskām aromātiskām vielām.
Tautas medicīnā kanēli lieto gremošanas un ēstgribas stimulēšanai, arī pret klepu un nervu kaitēm.
Kanēlim ir asa, ļoti aromātiska, rūgti saldena garša. To var labi kombinēt ar citām garšvielām.
Kulinārijā kanēli izmanto dažādu saldo ēdienu, kā arī karstvīna un punša gatavošanai. Tikpat labi tas noder pie gaļas, zivju, medījumu ēdieniem, marinādēm u.c. Kanēlis tiek izmantots arī kafijas aromatizēšanai.

Krustnagliņas

Tās ir izžāvēti neizplaukuši īstā nagliņkoka ziedpumpuri, kuros ir ļoti daudz ēteriskās eļļas – 15–20%. No tām iegūst neļķu eļļu.
Krustnagliņām ir ļoti stiprs, savdabīgs aromāts un asa garša. Tas tiek izmantotas gan medicīnā, gan kulinārijā. Stomatoloģijā krustnagliņas noder par labu antiseptisko līdzekli. Tās ir populāras rūgto liķieru, karstvīnu, punšu, augļu sulu un kokteiļu pagatavošanā un bieži tiek pievienotas dažādām marinādēm, sakņu, gaļas, zivju, sēņu un makaronu ēdieniem, medījumiem un mērcēm.
Kopā ar sīpoliem un kolrābjiem krustnagliņas uzlabo skābētu kāpostu garšu. Krustnagliņas ir viena no visplašāk izmantotajām garšvielām dažādās marinādēs, kā arī konditorejas izstrādājumu ražošanā.
Ēdienam krustnagliņas pievieno īsi pirms tā gatavības.
Krustnagliņu kvalitāti var pārbaudīt, iemetot tās ūdenī. Ja krustnagliņas ir kvalitatīvas, bagātas ar ēterisko eļļu, tās peld vertikāli ar galviņu uz augšu.